2010. gada 15. jūn.

Par solīti tuvāk gruzīniem

Pēdējo dienu laikā esam ievērojami sasmēlušies zināšanas par vietējo kultūru un tradīcijām (pamatā par tostu kultūru.. :) )! Viss iesākās ar to, ka tikām ielūgti uz mūsu uzņēmējorganizācijas rīkotu pasākumā smalkākajā Rustavi restorānā. Kam par godu tika rīkots šis pasākums tā līdz galam nesapratu, bet tam arī nebija nozīmes (:! Tur nu skatījāmies un brīnījāmies, un garšojām visu, ko deva priekšā (:! Visai ātri apguvu pirmo pieklājības likumu – nedzert bez tosta! Jau leģendām apvītā tostu kultūra šai zemē ir tiešām ļoti dzīva! Tosti tiek teikti par visu, ar lielu cieņu pret tautu, ģimeni, draudzību un citām cilvēciskām vērtībām. Kad nu bijām gana ēduši un dzērusi, sākās vakara skaistākā daļa – dejas, kurās iesaistījās visi klātesošie. Deju diapazons bija visai plašs – sākot no balles dejām, disko cienīgiem ritmiem un līdz pat tradicionālajām gruzīnu dejām, uz kurām skatoties sirds ielīksmo no sajūsmas un apbrīnas! Pat fakts, ka garākais gruzīnu vīrietis sniedzās man līdz degunam, nespēja sabojāt jauko vakara noskaņu! (:

Ar šo smalko vakaru mūsu tostu kultūras iepazīšana nebūt nebeidzās. Pateicoties Jāņa sabiedriskajai dabai esam pazīstamai arī ar tuvākajiem kaimiņiem – māti Mari, dēlu Aleksu un viņa draugu. Lieki piebilst, ka tikām jau ielūgti ciemos uz iepazīšanās pasākumu. Aleks cienāja ar savu īpašo sievietēm domāto vīnu! Šeit katrs sevi cienošs vīrs lepojas ar mājās gatavotu vīnu! Apguvu otro tostu likumu – galvenie tostu teicēji ir vīrieši. Tikai vakara nobeiguma daļā, kad vīrieši bija atklājuši visu savu daiļrunības arsenālu, arī mums ar Zani tika dots vārds. Tad nu saņēmu dūšu un teicu savu pirmo tostu te Gruzijā krievu mēlē (:!
Skats no malas uz mūsu kompāniju.

Lai nu jums nerastos priekšstats, ka mums te svētki vien, paziņoju, ka pavisam oficiāli esam uzsākuši arī savas darba gaitas – ir saņemti pirmie uzdevumi un informācija par to, kas un kā tiks darīts vasaras periodā.
Mūsu darba vieta.
Šobrīd galvenais ir gatavošanās jūlijā plānotajām skautu nometnēm. Mūsu kaujas uzdevums ir sagatavot katrai no nometnēm (kopuma tās būs divas) vienu dienu ar tradicionālām latviešu/lietuviešu aktivitātēm. Jā, laikam neesmu vēl iepazīstinājusi jūs ar Orintu – mūsu biedreni no Lietuvas (vidū).

P.S. Mūsu cīņa pēc interneta pagaidām nav nesusi gaidītos rezultātus, bet ir cerība, ka vēl šajā mēnesī būsim „globāli” sasniedzami arī mūsu miteklī (:!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru