Tīrām un ceļojam

Pateicoties Marie (meitene no Francijas) uzņēmībai, mūsu organizācijā ir uzsākts vides projekts. Šī projekta ietvaros tika organizētas jau divas ielu akcijas, kurās piedalījāmies. Ielu akciju mērķis bija pievēŗst sabiedrības uzmanību un likt aizdomāties par piesārņojuma problēmu šajā valstī. Tad nu mēs brīvprātīgie bruņojušies ar cimdiem un plastmas maisiem devāmies ielās vākt atkritumus un rādīt labo piemēru apkārtējiem:

Bet kā nu bez atpūtas, nedēļas nogalē pabijām Upliscihē - senā klintīs cirstā pilsētā:

Lēcieni

Nesenā pagātnē mūsu palielā brīvprātīgo kompānija devās pārgājienā uz vienīgo kalnu Rustavi teritorijā. Neliels jums ieskats tajā, ko tur darījām :)!

Nedaudz no visa

Dzīve Rustavi ir ieņēmusi nemainīgu, kaut joprojām neparedzamu ritmu :)! Darba gaitas pavadu sociālajā centrā, mācot bērniem angļu valodu un izklaidējot viņus sporta jomā. Bet nedēļas nogales tiek izmantotas apceļojot un iepazīstot Gruzijas zemi vairāk un vairāk. Pa šo laiku pabūts:
Miera un senatnīguma apvītajā David Garedži klosterī:

Staļina dzimtajā pilsētā Gori:

Eiropeiskajā Signahi pilsētā:

Un atklātas jaunas un neredzētas vietiņas galvaspilsētā... :)! Kā piemēram, Tbilisi botāniskais dārzs:

Tomēr neskatoties uz aizvien lielāko tuvinašanos gruzīnu kultūrai, neaizmirstu arī savējo - 18.novembrī ar tautiešiem no latviešu biedrības atzīmējām valsts svētkus īsti latviskā garā - gan ar pelēkajiem zirņiem, gan rupjmaizi un šķovētiem kāpostiem galdā, gan valsts himnas dziedāšanu ;)!

Dejas

Šodien bija pirmā gruzīnu deju nodarbība - man jau nu patika:)! Sarežģītākā ir "roku daļa", kas latviešu dejās netiek tā "virpināta"...bet ir azarts iemācīties:)!

Otrs pavasaris

Izrādās, ka rudens Gruzijā ir kā otrs pavasaris. Beidzot Rustavi atkal aug zaļa zāle - viss plaukst un zeļ :)!

Siltums

Jo tuvāk nāk mans ciemošanās laiks tēvzemē jo vairāk izbaudu šejienes siltumu. Pie mums Rustavi joprojām vidēji 20-25 grādi pa dienu - ideāli:)!

Rozā pantera

Šodien pārliecinājāmies, ka multenes patīk arī gruzīnu bērniem. Rozā pantera darīja brīnumus sociālajā centrā - piedzīvojām vēl nepieredzētu klusumu gandrīz 40 minūšu garumā(:!

Svinībiņas

Godam nosvinēta Orintas dzimšanas diena - ar "supru" gruzīņu gaumē! Kaut svētku sakarā mans lielākais prieks bija iemācīties cept šokolādes torti - to sagādājām kā pārsteigumu jubilārei:)! Tagad esmu gatava tādu uzmeistarot arī citiem interesentiem:)!

Raža

Granātābolu raža mūsu dārzā:

Nedēļas nogale

Vakar Gruzijas Latviešu biedrībā bijām uz tikšanos ar jauno LR konsuli Gruzijā. Nu zinu visu sīki un smalki par vīzām un uzturēšanās iespējām ārvalstniekiem (vai šajā gadījumā Gruzijas latviešiem) mūsu tēvijā. Vienu varu teikt pavisam droši - novērtēju, ka esmu LR pilsone un manas ceļošanas iespējas ir daudz vienkāršākas!

Šodien pabijām augstākajā vietā Rustavi - pie krusta kalna galā. Šo virsotni gan nevar salīdzināt ar citām augstām vietām Gruzijā, bet mūsu mājas Rustavi no šīs vietas bija pārredzamas pilnībā(:!

Ar katru soli tuvāk darba dzīvei

Soli pa solim ieejam darba dzīvē. Vakar kopā ar igauņu puisi novadījām pirmo sporta stundu Rustavi Sociālajā centrā. Skaidrības labad gan jāsaka, ka tā nebija gluži tipiska sporta nodarbība...bet skriešana un lekšana tajā bija gana daudz(:! Rīt plānota datornodarbība. Tik prātoju, kā padsmit bērniem izdosies sasēsties pie diviem datoriem, jo vairāk šajā centrā nav...(:

Birtvisi kanjonā

Svanetija

Esam atgriezušies no kārtējā ceļojuma(:! Bijām Svanetijā – tas ir Gruzijas reģions augstu kalnos!
Ceļojumu iesākām ar braucienu nakts vilcienā uz pilsētu Zugdidi. Guļot vilciena kupejā, ceļa trokšņi, nakts pārdevēji, kas apstaigā vilciena koridorus un lampu gaismas gar logu radīja nedaudz mistisku, bet mierpilnu atmosfēru...
Tālākais mērķis bija nokļūt Mestijā – Svanetijas administratīvajā centrā...tas vairs nebija tik viegli un romantiski - "maršutku" šoferi veic izveicīgus un galvu reibinošus manevrus ar nabaga Eiropas tūristiem(:...lai nu kā pēc sešus stundu brauciena caur Kaukāzu kalniem nonācām Mestijā:


...kalni, senas ēkas, akmens torņi, govis, cūkas un citi zvēri, kas brīvi pastaigājas pa ielām - tā ir tikai vārdiem aprakstāmā šīs vietas daļa! Svanetija ir vieta, kur jūtama vēsture un civilizācijas nesamaitāta noskaņa. Un pāri visam cilvēku laipnība un viesmīlība, kas saviļņo sirdi un liek justies kā mājās(:!
Šim reģionam raksturīgi akmens aizsardzības torņi. Vienā no tādiem mums bija izdevība uzkāpt...izrādījās tas bija bez kāpnēm iekšpusē, kā rezultātā veicām alpīnistu cienīgus manevrus gar torņa sienām(:...

Pabijām arī senajā Ušguļu ciemā, kas dokumentēts kā augstākais ciemats Eiropā (atrodas 2300 metrus virs jūras līmeņa). Ceļš turp:

Ušguļu vidusskola (kā pastāstīja vietējā muzeja darbiniece un skolas direktore, tajā mācās apmēram 40 skolēni):

Kalnaino apvidu nevar skatīt vien ar acīm, tas jāizjūt un jāpiedzīvo, tāpēc devāmies arī pārgājienā:



Vienu zinu droši - Svanetija ir vieta, kur gribētu atgriezties(:!

Batumi - citāda Gruzija

Pabijām piecas dienas pie Melnās jūras Gruzijas kūrortā Batumi - jūra...saule...pompozas viesnīcas un necili dzīvojamie rajoni, smalki restorāni un vienkāršas ēstuves, strūklakas un nakts izgaismojums - krāšņi un muzikāli, izveicīgi tirgoņi un maršutku šoferi - tirgus it visā, vasarīgi tērpi, nakts peldes...un visam pāri nebeidzams karstums un atpūta - tādu iepazinu Batumi(:!
Melnās jūras krasts:

Augļi gandrīz ar roku aizsniedzami:

Osta:

Kā nu pie jūras bez zivīm:

Viens no vecākajiem Gruzijas tiltiem apmēram 20 kilometru attālumā no Batumi:

Turpat netālu Mahunceti ūdenskritums ar veldzējoši vēsu ūdeni:

...un bezgala skaists mājupceļš, kas iesākās ar apmēram sešu stundu garu braucienu caur Gruzijas kalniem:

Iegriezāmies arī Abastumani, vakarā baudot peldi karsto avotu baseinā un naktī skatot zvaigznes vienā no ievērojamākajām padomju laiku observatorijām - mans lielākais prieks bija savām acīm ieraudzīt Jupiteru(:!

Otrā skautu nometne

Aizvadīta jau otrā skautu nometne - pavadījām 8 dienas prom no civilizācijas Gruzijas kalnu pļavā(:!
Tiltiņš pa ceļam uz nometni:

Skats uz nometnes vietu no augšas:

Mūsu brīvprātīgo komanda:

Arī šajā nometnē mācījām un rādījām mūsu tautu tradīcijas.
Mācījāmies deju soļus:


Gruzīnu puiši greznojās ar Līgo svētku vainagiem:

Un protams baudījām dabu:



Visi kopā:

Par laiku līdz šim

Ilgāku laiku neesmu te rakstījusi...pamatā dēļ tā, ka pie interneta esam reti. Bet mēģinu laboties – tad nu par visu pēc kārtas(:!
Sadzīve.
Izmantojot sakaru iespējas, iesākumā gribu jūs iepazīstināt ar dažām sadzīviskām ainiņām no mūsu ikdienas.
Mūsu aprikožu raža:

Skats pa ceļam uz mūsu darba vietu „Skautu māju”:

Pirmā nometne.
Mums aiz muguras pirmā skautu nometne – pirmās 4 dienas, ko pavadījām prom no civilizācijas un komforta, bet baudot skaisto Gruzijas dabu un karsto sauli(:!
Ieskatam – mūsu telšu pilsētiņa:

Nometne bija bērniem no ~10 – 15 gadiem. Mūsu galvenais uzdevums tajā bija noorganizēt internacionālo dienu, kurā iepazīstināt ar mūsu tautas tradīcijām. Izvēlējāmies Līgo svētkus – mācījām latviešu dziesmas, dejas, vainagu pīšanu un ēst gatavošanu. Manā pārziņā bija tautu deju mācīšana, kas svelmainajā Gruzijas saulē nebija nemaz tik viegli paveicams(:! Bet kopumā diena izdevās! Vakarā, kad vietējie bērni no lapiņām, bet ar prieku acīs dziedāja latviešu dziesmas, izjutām patiesu aizkustinājumu!
Peldēm un dušai daba bija sagādājusi vietējo upīti:

Par peldvietu gan biežāk lietajām izteicienu: „Iesim pasēdēt upītē!”, jo ūdens dziļums reti pārsniedza ceļgalu augstumu un upes pamatnē esošos akmeņus varējām ērti izmantot sēdēšanai(:!
Piedalījāmies arī skautu aktivitātēs, piemēram, pārgājienā:

Tāpat nevaru nepieminēt nakts spēli – kas ir kaukāzas bērnu cīņu spēle pilnīgā tumsā, dziļajos Gruzijas mežos! Lai arī sākotnēji spēli iesākām kā vadītāji un mūsu uzdevums bija nedaudz „pabiedēt un patraucēt” bērnus viņu uzdevumā, ātri vien sapratām, ka drošāk mums pašiem būs paslēpties zem kāda tumša krūma un lieki nerādīties nevienam acīs...Kaukāzas bērnu aktivitāte un spēks ir neaprakstāms(:!
Bakuriani.
Uzreiz pēc nometnes devāmies augstāk kalnos uz vietu, ko sauc Bakuriani. Tur bija mūs „iebraukšanas apmācība”. Tā ir obligāta apmācība katram brīvprātīgajam, iebraucot svešā valstī. Mūs izglītoja par vietējās kultūras īpatnībām, tradīcijām, tāpat arī par projektu un mūsu pienākumiem tajā. Papildus visam tā bija arī laba iespēja tuvāk iepazīties un sadraudzēties, jo nu mūsu kompānijai ir pievienojušies vēl divi jauni kolēģi – Viljars no Igaunijas un Kalīna no Polijas!
Bakuriani:

Viens no atpūtas pasākumiem pēc apmācības bija iespēja izjāt (vai drīzāk pastaigāt(: ) ar zirdziņu, to, protams, izmantojām:

Bakuriani ir viena no vietām Gruzijā, kur ziemas laikā var baudīt slēpošanas priekus! Tā kā pilsētiņa atrodas augstu kalnos, pat vasaras laikā tur ir diezgan pavēss! Bet mēs par to tikai priecājāmies un pēc svelmainajām dienām nometnē, baudījām iespēju „atvēsināties”!
Borjomi.
Uz īsu brīdi, bet skaidri zinot, ka vēl atgriezīsimies, iegriezāmies arī Borjomi.
Igauņu puiša mākslas foto: