2011. gada 1. maijs

Doveras pils

Pēdējā laikā UK aktuāla princešu un prinču tēma - pirms pāris dienām ar grandiozu vērienu tika svinētas karaliskās kāzas! Tad nu arī mēs, ilgojoties pēc karaliskuma, apciemojām tuvējo pili netālu esošajā Doveras pilsētiņā:)!
Doveras pils atrodas jūras krastā - vietā, kur Angliju ar kontinetālo Eiropu savieno īsākais pārejas posms (apmēram divu stundu brauciena attālumā no Francijas).

Pils celta 12.gs. karaļa Henrija II laikā:


Stratēģiskā novietojua dēļ pilij bijusi nozīmīga loma daudzos karos. Šādi ievērojami "šaujamie" saglabājušies no 2.Pasaules kara laikiem:

Tāpat par senām un ne tik senām kaujām liecina iespaidīgie apakšzemes tuneļi, kas cauri gadsimtiem izmantoti karu vajadzībām:

2011. gada 9. apr.

Foto reportāža

2.aprīļa jubilārs ar pašgatavotu torti:

Mēs ar Alekseju uz tiltiņa vietējā dabas rezervātā:

Pastaigā:

Puķes:) :

2011. gada 8. apr.

Šādi tādi fakti

Pēc nu jau vairāk kā trīs UK nodzīvotiem mēnešiem radušies arī šādi tādi novērojumi un secinājumi par šo valsti un cilvēkiem tajā. Mani prātojumi gan nepretendē uz absolūtu patiesību, jo tie ir tikai vērojumi no malas.

Internacionālisms - te sastopami daudz un dažādu nāciju cilvēki – lielā daudzumā pārstāvēti indieši (tautā saukti „babaji”), ķīnieši, poļi, lietuvieši, rumāņi, slovēņi un protams latvieši. Šāda tipa uzraksti, kas liecina par svešzemnieku klātbūtni, redzami itin bieži:

Turpinot tēmu par nācijām, esmu novērojusi, ka:
• Fabrikās strādājošie poļi ir fenomenāli ar to, ka parasti prot tikai vienu valodu, respektīvi, poļu. Jaunāka gada gājuma poļi ir apguvuši arī angļu valodu un biežāk ieņem vadošus amatus fabriku aprindās.
• „Babaji” ir ieņēmuši stabilu vietu UK. Kā pārstāvjiem no bijušās Lielbritānijas kolonijas, viņiem te nedaudz priviliģēts stāvoklis, ko viņi nekavējas izmantot.

Ar angļiem saskarsme nesanāk tik bieža, bet tomēr ir! Tad nu tā:
• Sarunās angļi ir tieši. Piemēram, tāda tēma ka nauda nav tabu. Latvijā parasti sarunās ar paziņas tipa cilvēkiem netiek apspriesti katra ienākumi, bet te mūsu sastaptie angļi itin bieži apjautājas kā ar ienākumiem vai ir pietiekami.
• Ja esat nolēmis apmeklēt frizieri šajā valstī, rēkinieties ar to, ka būs jārunā:)! Respektīvi, komunikācija pieder pie apkalpošanas servisa - saruna liecina, ka frizieris par jums interesējas un sniedz labu pakalpojumu.

Nedaudz par birokrātiju un sistēmām:
• Izpaltītākais saziņas veids oficiālā saskarsmē ir pasts. Pa pastu tiek sūtīta gan bankas karte, gan pin kods, gan darba pieteikuma anketas, gan daudz un dažādi citi dokumenti un informatīvi materiāli. Otro vietu stabili ieņem telefons – pa telefonu tiek sniegtas jebkāda veida konsultācija gan valsts iestādēs, gan privātuzņēmumos, tieša saskarsme ir maz iespējama.
• Darba tirgū pastāv vairāki personu pārbaudoši mehānismi – izplatītas un obligātas ir atsauksmes no bijušajiem darba devējiem un/vai draugiem. Tāpat darbā ar cilvēkiem iespājams ari, ka tiek prasīts personas kriminālās pagātnes parbaudi apliecinošs dokuments.

Tas nu īsumā:)!

Bet noslēgumā kāds skaists dabas skats – tādu UK šobrīd dikti daudz – puķu un ziedu kopšana šejieniešiem padodas:)

2011. gada 18. marts

Omei un citiem interesentiem

Nolēmu atvērt jaunu lapppusi pasaules apceļošanā. Iesākumā neliela fotoreportāža no vietas, kur šobrīd dzīvoju.
Mazs stūrītis no slavenās Canterbury katedrāles - celtnes, kuras tornis redzams gandrīz no katras pilsētas vietas:

Apmēram šāda tipa baznīcas redzamas gandrīz katrā Anglijas pilsētiņā - senas mūra ēkas, kas atgādina pasaku pilis:

Vēl viena pils - viena no Canterbury skolām (cik noprotu pamatskola). Šajā pilsētiņā vairākas skolas šādās vēsturiskās ēkās ierīkotas - no malas izkatās tiešām smalki:)!

Šobrīd UK jau īsts pavasaris, kas mans lielākais prieks - ziedošas puķes un krūmi redzami gandrīz uz katra stūra:


Šis tas arī no zooloģijas - vietējā pīlīte - smukas un labi barotas tās apdzīvo tuvējās upītes krastus:

Un noslēgumā nevaru neparādīt savus gumijas zābaciņus - mans labākais un noderīgākais pirkums šajā valstī :) :

2011. gada 11. janv.

Top

Noslēdzot Gruzijas iepazīšanu, pēc citu brīvprātīgo iedibinātas tradīcijas arī es vēlos veikt nelielu izvērtējumu. Respektīvi, mans vērtējums kāpēc vērts apmeklēt Gruziju :)!
Cilvēki - atvērti, pretimnākoši, izpalīdzīgi. Citi komentāri domāju ir lieki :)!
Daba - Gruzijā vērojami gan tuksnešiem līdzīgiem klajumi; gan krāsām, smaržām un siltuma apvītais Melnās jūras krasts; gan necaurejami klinšu krāvumi, un protams - kalni - neiedomājami dažādi, bet nemainīgi spēcīgi un vareni.
Ēdieni - "Hinkāļi, hačapuri, puri - mums ir viss! " - šādus un līdzīgus tekstus nereti var dzirdēt apmeklējot vietējās ēstuves. Gruzijā ir spēcīgi izteiktas reģionu tradīcijas - katrā reģionā ir savi tradicionālie ēdieni vai vismaz savs to pagatavošanas veids. Čurčelas:


Tosti - man patika reiz Agates teiktais, ka tosti dzeršanu vērš pozitīvā virzienā - to nu gruzīni prot :)!
Dejas - cienu un apbrīnoju gruzīnus par spēju saglabāt senās tradīcijas un vēl šobaltdien tās izmantot ikdienas dzīvē. Viena no šādām tradīcijām ir dejas - gandrīz katrā saiešanā, svinēšanā tiek dejotas tradiconālās dejas. Dejās iesaistās visi - pat mazi bērni un sirmgalvi!
Viesmīlība - tur nu nav ko piebilsts - ciemiņus gruzīņi prot uzņemt godam!
Baznīcas un klosteri - kristietība Gruzijā izplatījās jau 1.gs. un tā ir dzīva šajā valstī joprojām.


Pārsteigumi - pretēji Eiropā ierastajam Gruzijā nevajag censties visu sīki un smalki saplānot - visticamāk notikumi pavērsīsies citā, pavisam negaidītā, bet nebūt ne sliktākā virzienā :)!
Adrenalīns - to nu tur var iegūt ne mazums, atliek vien iziet uz ielas un "iepazīties" ar vietējo transportu vai apmeklēt tirgu...Braucamais vēl labu labais:


Sarunas - Gruzija ir valsts, kur gandrīz visu var nokārtot tieši komunicējot ar cilvēkiem - veikalā, uz ielas, transportā. Šo valsti vēl nav sasniedzis modernais anonimitātes vilnis. Nevaru nepieminēt arī īpašo komunikācijas veidu, kas raksturīgs vīriešiem - "čupošanās ap un uz ielu stūriem" :)!


Patriotisms - lai arī cik grūti klātos, gruzīns vienmēr ir un paliks savas zemes patriots.


2010. gada 30. nov.

Tīrām un ceļojam

Pateicoties Marie (meitene no Francijas) uzņēmībai, mūsu organizācijā ir uzsākts vides projekts. Šī projekta ietvaros tika organizētas jau divas ielu akcijas, kurās piedalījāmies. Ielu akciju mērķis bija pievēŗst sabiedrības uzmanību un likt aizdomāties par piesārņojuma problēmu šajā valstī. Tad nu mēs brīvprātīgie bruņojušies ar cimdiem un plastmas maisiem devāmies ielās vākt atkritumus un rādīt labo piemēru apkārtējiem:

Bet kā nu bez atpūtas, nedēļas nogalē pabijām Upliscihē - senā klintīs cirstā pilsētā:



2010. gada 24. nov.

Lēcieni

Nesenā pagātnē mūsu palielā brīvprātīgo kompānija devās pārgājienā uz vienīgo kalnu Rustavi teritorijā. Neliels jums ieskats tajā, ko tur darījām :)!


2010. gada 20. nov.

Nedaudz no visa

Dzīve Rustavi ir ieņēmusi nemainīgu, kaut joprojām neparedzamu ritmu :)! Darba gaitas pavadu sociālajā centrā, mācot bērniem angļu valodu un izklaidējot viņus sporta jomā. Bet nedēļas nogales tiek izmantotas apceļojot un iepazīstot Gruzijas zemi vairāk un vairāk. Pa šo laiku pabūts:
Miera un senatnīguma apvītajā David Garedži klosterī:

Staļina dzimtajā pilsētā Gori:

Eiropeiskajā Signahi pilsētā:

Un atklātas jaunas un neredzētas vietiņas galvaspilsētā... :)! Kā piemēram, Tbilisi botāniskais dārzs:

Tomēr neskatoties uz aizvien lielāko tuvinašanos gruzīnu kultūrai, neaizmirstu arī savējo - 18.novembrī ar tautiešiem no latviešu biedrības atzīmējām valsts svētkus īsti latviskā garā - gan ar pelēkajiem zirņiem, gan rupjmaizi un šķovētiem kāpostiem galdā, gan valsts himnas dziedāšanu ;)!

2010. gada 25. okt.

Dejas

Šodien bija pirmā gruzīnu deju nodarbība - man jau nu patika:)! Sarežģītākā ir "roku daļa", kas latviešu dejās netiek tā "virpināta"...bet ir azarts iemācīties:)!

2010. gada 22. okt.

Otrs pavasaris

Izrādās, ka rudens Gruzijā ir kā otrs pavasaris. Beidzot Rustavi atkal aug zaļa zāle - viss plaukst un zeļ :)!