No sirds uz sirdi

Vakar pirmo reizi radās sajūta, ka varētu šo valsti tiešām iemīlēt. Laikam ir beidzies posms, kad brīnos par visu svešo, nu sāku tajā saskatīt arī skaisto(:!
Nosvinējām otros Līgo svētkus un pirmo reizi pabijām Gruzijas laukos. Ceļš uz svinību vietu ir vesela apraksta vērts - braucām ar autobusu, kas šķita saglabājies no aizvēstures, pa kalnainu apvidu, kur ceļa vietām gandrīz nebija(:!
Mūsu Līgo vieta:

Vietējie rukši:

Iekš svētkiem iepazināmies ar latviešiem no Gruzijas Latviešu biedrības "Ave sol". Savdabīgs kultūru kokteilis un tautību sajaukums - likteņa neizdibināmie līkloči, personīgā izvēle vai vienkārši sagadīšanās atvedusi šos latviešu uz tālo Kaukāzu, kuru liela daļa no viņiem nu sauc par savām otrajām mājām. Otra cilvēku grupa ir šeit dzimušie "latvieši" - bērni, kuru senči meklējami dažādās pasaules malās! Un visam pa vidu mēs - latvieši, kas meklējam piederību šai vietai, mēģinot saglabāt savu identitāti(:!

Uz "Sausā tilta"

Kā sestdienā piedienās bijām šodien galvaspilsētā. Mans jau iepriekš minētais apzinīgums mācīties gruzīņu valodu gan sākotnēji dikti pretojās, bet beigu beigās tomēr pakļāvos vairākumam. Tad nu pabijām vietējā "krāmu - dārgumu" tirdziņā, kur var atrast visu un neko(:! Bet viens ir skaidrs - būs jāiet vēl(:!
Neliels foto ieskats:

Svētki un ikdiena

Par svētkiem:
Arī mēs te svešumā neesam aizmirsuši latviešu svētkus. Līgo tika nosvinēti arī mūsu mājās! Sanācām kopā gan latvieši, gan gruzīni, gan lietuviešu meitene un mēģinājām atrasts kopīgo pie vienota galda ar latviešu mūziku fonā. Man jau liekas, ka sanāca tīri labi(:!
Viesus gaidot:

Par ikdienu:
Sarežģītākais uzdevums man pagaidām ir gruzīņu valodas apguve...eh, nu galīgi negrib iet galvā tie svešie vārdi, skaņas un gramatikas likumi...apņēmos šodien neiziet no savas istabas līdz nebūšu iemācījusies vismaz 20 vārdiņus!
Atkal par svētkiem:
Rīt plānota otrā Līgo svinēšana ar tautiešiem no latviešu biedrības Tbilisi!

Esam kļuvuši globāli

Pēc divu nedēļu intensīviem pūliņiem mūsmāja beidzot ir pieslēgta globālajam tīmeklim. Interesanti, ka nevienam no daudzajiem gruzīniem (sākot no mūsu organizācijas vadītāja, līdz pat attāliem kaimiņiem) neienāca prātā, ka interneta ievilkšanā būtu jāiesaista kāda interneta kompānija. Tika domāts (vairāk nekā darīts) kur un kā vislabāk to "sadabūt", līdz beidzot interneta vads tika vienkārši pārvilkts no kaimiņiem otrpus ielai. Pasākums tas bija visai ievērojams, kā rezultātā vads burtiski ieskauj mūsu mitekli(:!

P.S. Par interneta kvalitāti mani gan māc pamatotas bažas, jo jau otrās dienas vakarā pēc tā ievilkšanas, internets pazuda...

Kādā lietainā sestdienā

Pagājušajā nedēļas nogalē noorganizējām sev jauku sestdienu Tbilisi! Lai nerastos pārpratumi, jāprecizē, ka atbilstoši Gruzijas stilam ne viss gāja pēc mūsu – latviešu – plāna, bet tas arī bija tas labākais!
Tā kā man kaut kur ir pazudusi rakstīšanas iedvesma, ļaušu jums aplūkot mūsu piedzīvojumus foto formātā:
Kā nu bez ēšanas – labākajā ieskrietuvē Tbilisi tirgū baudām ēdienu, kas saucas „kupdari”. Ir labs (:!

Piedzīvojām īstu Gruzijas lietu Tbilisi (todien šādi lietutiņi mūs apciemoja ne vienreiz vien)!

Skats uz „Bruņurupuču ezeru” – par godu mums pat mākonis bija nolaidies uz zemes!

Esam gandrīz Tbilisi etnogrāfiskajā muzejā.

„Supra” pa gruzīnu modei!

Līdz kāju muskuļu sāpēm, bet iegūstot pilnīgu sirdsprieku, pabijām Tbilisi cietokšņa skavās.

Tbilisi vecpilsētas ielas ar savu nezūdošo šarmu.

P.S. Nevaru nepateikt, ka šīs dienas galvenais varonis bija Agate – mūsu mentors Tbilisi(:!

Lietas, pie kurām jāpierod un tās, kuras vēl jāiepazīst

Kādu laiku nebiju pieķērusies pie rakstīšanas, lai arī laiks te nesteidzas, mūsu dienas pagaidām paiet samērā ātri...

Esam piedzīvojuši pirmo dienu bez ūdens un pāris elektrības zudumus. Tas te tā normāli – ūdens un elektrība var pazust visnegaidītākajos brīžos un uz nenoteiktu laiku...Tāpat sākam jau sadraudzēties ar mūsu „mājdzīvniekiem” - skudrām. Šodien veicu masu slepkavību kolonijai, kas bija ieperinājusies mūsu cukura traukā, bet visādi citādi „draudzenes” te dzīvo netraucēti un mierīgi.

Pirms pāris dienām pie mūsu mājas bija vērojama spilgta izrāde – vietējās skolas izlaidums! Skaļa un pompoza mūzika pieskandēja visu rajonu un mašīnas taurēdamas riņķoja pa ielu. Absolūti sirreāli uz ielas izskatījās milzīgs balts limuzīns...pie skolas skaļrunī tika teikta runa un pa sarkanu paklāju skolā aicināti absolventi – svētki šķiet šeit tiek atzīmēti ar vērienu!

Tā kā nepilnu piecu minūšu gājienā no mūsu mājas ir Rustavi teātris, bijām ieplānojuši apmeklēt kādu vietējo kultūras pasākumu. No teātra dežuranta noskaidrojām, ka koncerti notiek visai bieži – plānoti pat vairāki koncerti jau šajā nedēļā...vienīgi laiks, cikos tie varētu sākties, un cena gan vēl nav zināmi(:!

Šodien man bija uznākusi pirmā „burkšķēšanas” diena, iemesls tam bija visai nenoteikts, bet apguvu svarīgu izdzīvošanas likumu - jāpierod pie tā, ka neko šeit nevar ne plānot, ne ieplānot – viss rit savu neizskaidrojamu ritmu...

P.S. Ekskluzīvs foto skats uz mūsu solāriju(:!

Par solīti tuvāk gruzīniem

Pēdējo dienu laikā esam ievērojami sasmēlušies zināšanas par vietējo kultūru un tradīcijām (pamatā par tostu kultūru.. :) )! Viss iesākās ar to, ka tikām ielūgti uz mūsu uzņēmējorganizācijas rīkotu pasākumā smalkākajā Rustavi restorānā. Kam par godu tika rīkots šis pasākums tā līdz galam nesapratu, bet tam arī nebija nozīmes (:! Tur nu skatījāmies un brīnījāmies, un garšojām visu, ko deva priekšā (:! Visai ātri apguvu pirmo pieklājības likumu – nedzert bez tosta! Jau leģendām apvītā tostu kultūra šai zemē ir tiešām ļoti dzīva! Tosti tiek teikti par visu, ar lielu cieņu pret tautu, ģimeni, draudzību un citām cilvēciskām vērtībām. Kad nu bijām gana ēduši un dzērusi, sākās vakara skaistākā daļa – dejas, kurās iesaistījās visi klātesošie. Deju diapazons bija visai plašs – sākot no balles dejām, disko cienīgiem ritmiem un līdz pat tradicionālajām gruzīnu dejām, uz kurām skatoties sirds ielīksmo no sajūsmas un apbrīnas! Pat fakts, ka garākais gruzīnu vīrietis sniedzās man līdz degunam, nespēja sabojāt jauko vakara noskaņu! (:

Ar šo smalko vakaru mūsu tostu kultūras iepazīšana nebūt nebeidzās. Pateicoties Jāņa sabiedriskajai dabai esam pazīstamai arī ar tuvākajiem kaimiņiem – māti Mari, dēlu Aleksu un viņa draugu. Lieki piebilst, ka tikām jau ielūgti ciemos uz iepazīšanās pasākumu. Aleks cienāja ar savu īpašo sievietēm domāto vīnu! Šeit katrs sevi cienošs vīrs lepojas ar mājās gatavotu vīnu! Apguvu otro tostu likumu – galvenie tostu teicēji ir vīrieši. Tikai vakara nobeiguma daļā, kad vīrieši bija atklājuši visu savu daiļrunības arsenālu, arī mums ar Zani tika dots vārds. Tad nu saņēmu dūšu un teicu savu pirmo tostu te Gruzijā krievu mēlē (:!
Skats no malas uz mūsu kompāniju.

Lai nu jums nerastos priekšstats, ka mums te svētki vien, paziņoju, ka pavisam oficiāli esam uzsākuši arī savas darba gaitas – ir saņemti pirmie uzdevumi un informācija par to, kas un kā tiks darīts vasaras periodā.
Mūsu darba vieta.
Šobrīd galvenais ir gatavošanās jūlijā plānotajām skautu nometnēm. Mūsu kaujas uzdevums ir sagatavot katrai no nometnēm (kopuma tās būs divas) vienu dienu ar tradicionālām latviešu/lietuviešu aktivitātēm. Jā, laikam neesmu vēl iepazīstinājusi jūs ar Orintu – mūsu biedreni no Lietuvas (vidū).

P.S. Mūsu cīņa pēc interneta pagaidām nav nesusi gaidītos rezultātus, bet ir cerība, ka vēl šajā mēnesī būsim „globāli” sasniedzami arī mūsu miteklī (:!

Pirmie iespaidi

7.jūnijs – Ierašanās
Tas nu ir noticis, mēs trīs latviešu jaunieši esam nolaidušies uz Gruzijas zemes. Pilsēta Rustavi, kurā dzīvosim, mūs sagaida tumsā – kā reiz ir pazudusi elektrība...bet to kompensē policijas mašīnas, kas krāšņi ziliem un sarkaniem uguņiem joņo pa ielām!
Tiekam iepazīstināti ar savu mitekli, kas pavisam noteikti ir garāka apraksta vērts, bet īsumā – ekskluzīvi šarmanta vieta!

8.jūnijs – Pirmā diena
Rīta gaisma atklāj mūsu mitekļa burvību pilnā spožumā - pamazām iemīlos mūsu mājā ar senatnīgo balkonu, viesmīlīgo lodžiju, daudzajām un dažādajām istabām un, protams, dārzu! Jāsaka gan, ka tas pilnīgi noteikti nav dārzs latviešu izpratnē...bet mūsu trijotne jau gara acīm redz šīs vietas potenciālu un iespējas! Pateicoties mantojumā iegūtajai literatūrai, paspējam ierakties arī grāmatu plauktos un apskatīt Kaukāzas zemju dārzkopības iespējas (Zane ar Jāni ir atraduši vismaz vienu kopīgu interesi – botānika!).
Nevaru nepieminēt arī pirmās brokastis šai zemē, par kurām parūpējas mūsu tuvākie sabiedrotie Liene un Lekso... restorāns...bārs...nu kaut kas pa vidu starp šiem diviem un iekš tā tradicionāli Gruzijas ēdieni...nu, bet par ēdieniem labāk vēlāk... kad būšu tā skaidri sapratusi kā ko sauc un no kā gatavo...bet garšīgi jau nu ir bezgala:)!
Pirmais iespaids par Rustavi rīta gaismā kaut kā negrib veidoties...laikam vēl nav pienākusi realitātes apjausma, tāpēc ļaujos vien notiekošajam! Paviesojamies gan vietējā parkā, gan Rustavi muzejā.

Vakarā pirmais spēļu vakars un gruzīņu alus...nu jau sajūtos gandrīz kā mājās:)!

9.jūnijs – Jāņa pirmā dzimšanas diena
Šodienas plānā Tbilisi apmeklējums. Pirmais izaicinājums lielpilsētā viennozīmīgi ir ielu šķērsošana...kā saka Jānis „Tāda sajūta, ka cilvēki ar mašīnu šajā zemē ir vienu slāni augstākā statusā”...
Galvenais dienas notikums tomēr ir Jāņa dzimšanas dienas svinības. Pa dienu tiek izplānots stratēģisks apsveikšanas plāns – ideja īsumā šāda – pikniks Rustavi parkā ar pārsteiguma torti kā centrālo notikumu! Pasākums izvēršas plašāks kā varētu domāt. Satiekam vēl bariņu latviešu – gan tūristus, gan jau gandrīz „vietējos”, kopības sajūta, kas virmo gaisā gandrīz ar roku sataustāma.

10.jūnijs – Jāņa otrā dzimšanas diena
Pamazām ieejam Gruzijas ritmā, kas nozīmē, ka guļam līdz pusdienlaikam un baudām garas, nesteidzīgas vakara sarunas. Mums te pagaidām tāda latviešu komūna, kā trīs musketieri plānojam savu dzīvi svešumā.
Pēc Jāņa dziļa lūguma ir viņa otrā dzimšanas diena, kas nozīmē, ka turpinām ēst svētku torti...
Tāpat ir otrais brauciens uz Tbilisi, nu jau ar daudz skaidrāku mērķi – „hinkāļi” un tirgus...mērķis tiek realizēts par visiem 100%. Te viss tāds nedaudz mežonīgs, bet ar savdabīgu romantikas pieskaņu! Veicu pirmos iepirkšanās mēģinājumus – nu manos krājumos jau ir ceļojamie apavi un aizkariņi istabai. Iepirkšanās te ir vesels process. Atklāju sevī milzīgu prieku iepērkoties vietējās pārtikas bodēs, kurās pēc seno laiku tradīcijām viss ir stingrā pārdevēju uzraudzībā un pie kārotās preces var tikt tikai ar prasīšanu. Izbaudu iespēju mācīties runāt krieviski!

11.jūnijs – Sākam mācīties gruzīņu valodu
Šī diena ieies vēsturē ar to, ka iesākas mūsu ceļš uz gruzīnu valodas apguvi. Katram tiek pa burtnīcai, kladītei un alfabēta lapai. Pēc divu stundu nodarbības sajūta kā pēc noskrieta krosa - pamatīgi mēles mežģi un kakla treniņi, un nedaudz arī sajūta, ka lācis uz ausīm uzkāpis...bet izskatās, ka mūsu jaukā skolotāja mums tiešām tic, tas iedvesmo:)!

12.jūnijs – Sestdiena
Šajā zemeslodes daļā laikapstākļi pamatā iet pēc vienota ritma – pa dienas vidu nospiedošs karstums (kad labāk nerādīties laukā no mājas), vakaros savelkas spiedīgi lietus mākoņi un naktīs līst...vismaz pirmajā nedēļā šis scenārijs bijis nemainīgs katru dienu.
Mūs kontā jau divi tekoši ūdens krāni, dēļ otrā uz nenoteiktu laiku noslēgts ūdens mājas otrajā stāvā...