2010. gada 20. jūn.

Lietas, pie kurām jāpierod un tās, kuras vēl jāiepazīst

Kādu laiku nebiju pieķērusies pie rakstīšanas, lai arī laiks te nesteidzas, mūsu dienas pagaidām paiet samērā ātri...

Esam piedzīvojuši pirmo dienu bez ūdens un pāris elektrības zudumus. Tas te tā normāli – ūdens un elektrība var pazust visnegaidītākajos brīžos un uz nenoteiktu laiku...Tāpat sākam jau sadraudzēties ar mūsu „mājdzīvniekiem” - skudrām. Šodien veicu masu slepkavību kolonijai, kas bija ieperinājusies mūsu cukura traukā, bet visādi citādi „draudzenes” te dzīvo netraucēti un mierīgi.

Pirms pāris dienām pie mūsu mājas bija vērojama spilgta izrāde – vietējās skolas izlaidums! Skaļa un pompoza mūzika pieskandēja visu rajonu un mašīnas taurēdamas riņķoja pa ielu. Absolūti sirreāli uz ielas izskatījās milzīgs balts limuzīns...pie skolas skaļrunī tika teikta runa un pa sarkanu paklāju skolā aicināti absolventi – svētki šķiet šeit tiek atzīmēti ar vērienu!

Tā kā nepilnu piecu minūšu gājienā no mūsu mājas ir Rustavi teātris, bijām ieplānojuši apmeklēt kādu vietējo kultūras pasākumu. No teātra dežuranta noskaidrojām, ka koncerti notiek visai bieži – plānoti pat vairāki koncerti jau šajā nedēļā...vienīgi laiks, cikos tie varētu sākties, un cena gan vēl nav zināmi(:!

Šodien man bija uznākusi pirmā „burkšķēšanas” diena, iemesls tam bija visai nenoteikts, bet apguvu svarīgu izdzīvošanas likumu - jāpierod pie tā, ka neko šeit nevar ne plānot, ne ieplānot – viss rit savu neizskaidrojamu ritmu...

P.S. Ekskluzīvs foto skats uz mūsu solāriju(:!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru