2010. gada 28. jūn.

No sirds uz sirdi

Vakar pirmo reizi radās sajūta, ka varētu šo valsti tiešām iemīlēt. Laikam ir beidzies posms, kad brīnos par visu svešo, nu sāku tajā saskatīt arī skaisto(:!
Nosvinējām otros Līgo svētkus un pirmo reizi pabijām Gruzijas laukos. Ceļš uz svinību vietu ir vesela apraksta vērts - braucām ar autobusu, kas šķita saglabājies no aizvēstures, pa kalnainu apvidu, kur ceļa vietām gandrīz nebija(:!
Mūsu Līgo vieta:

Vietējie rukši:

Iekš svētkiem iepazināmies ar latviešiem no Gruzijas Latviešu biedrības "Ave sol". Savdabīgs kultūru kokteilis un tautību sajaukums - likteņa neizdibināmie līkloči, personīgā izvēle vai vienkārši sagadīšanās atvedusi šos latviešu uz tālo Kaukāzu, kuru liela daļa no viņiem nu sauc par savām otrajām mājām. Otra cilvēku grupa ir šeit dzimušie "latvieši" - bērni, kuru senči meklējami dažādās pasaules malās! Un visam pa vidu mēs - latvieši, kas meklējam piederību šai vietai, mēģinot saglabāt savu identitāti(:!

Nav komentāru:

Ierakstīt komentāru